Giemasámegiella lea jávkan sámegiella[1]. Dat lei hupmon Giemajávrri nuortta- ja davvenuorttabealde[1], Soabbaha ja Guollejávrri giliin. Dat jámii 1800-logus ja muitui leat báhcán dušše hui unnán teavsttat.

Guldnasas rievdat

Guldnasas lea giemasápmelaš Olavi Sirma nubbi luohti, mii lei Johannes Schefferusa Lapponias jagis 1673. Sirma nubbi luohti lei Moarsi fávrrot[2]

Giemasámegillii Davvisámegillii[3]
Kulnasatz, niråsam, ängås

Joå oudas Jordee skådhe

nurta wåta wålgesz skådhe.

Abeide kockit laidiede,

Faurågåidhe sadiede.


Ällå momiaiat kuckan, kaigawarre,

patså buårest källueiaure tuun,

Mådhe påti millasan,

kaiga wånaide waiedin.


Ågå niråma buårebåst,

nute åtzån sargabåst.

Taide sun monia lij aigåmasz

sarågåin uålgatamasz


josz iuå sarga åinasim

kiurasam katzesim.

Kulnasasz, nirasam,

kätze, åinakåsz tun su salm.

Guldanaš njirrožan

eango jo ovddos jurddašisgoađe

Nuorta vuovdái vuolgigoađe

ábiide guhkki láidedit

fávrrogiidda sáddedit


Ále munno áijit, Gáigavárri

báze bures, Gealfejávri

máŋga bohte miellasan

Gáigavuonaide vuojedettiin


Njolggás njirron buorbut

nu oaččun farggabut daid

maid son munnje lei áigon

sivdnideamis vuolggahan


Jos jo fargga oainnášin

ráhkkásan gáhčašin

Gulndasaš njirrožan, geahča

Oainnátgo don su čalmmiid.

Moarsi fávrrot rievdat

Giemasámegillii Davvisámegillii[4]
Pastos päivä Kiufwrasist Jawra Orre Jaura,

Jos koasa kirrakeid korngadzim

Ja tiedadzim man oinämam Jaufre Orre Jawre

Man tangasz lomest lie Sun lie,


Kaika taidä mooraid dzim Soopadzim,

Mack taben sadde sist uddasist.

Ja poaka taidä ousid dzim karsadzin,

Mack qwodde roannaid poorid ronaidh.


Kulckedh palvaid tim Suuttetim,

Mack kulcki woasta Jaufrä Orre Jaufrä.

Jos mun tåckå dzim kirdadzim Såäst worodze Såäst.


Ä muste lä Såä dziodgä Såä,

maina tåckå kirdadzim.Äkä lä Julgä Songiaga Julgä, äkä lä Siebza

fauron Siebza, Maan koima lusad

dzim norbadzim.


Kalle Ju läck kucka madzie wordamadzie

Morredabboid dadd päiwidad, linnasabboid

dadd Salmidadd, liegäsabboid waimodadd.


Jus kuckas Sick patäridzick,

Tanngtied sarga dzim iusadzim.

Mi os matta lädä Sabbo karrassabbo

Ku lij paddä, ia salwam Route salwam,


Käck dziabräi siste karrasistä.

Ja käsä mijna täm Oiwitäm, punie poaka

tämä Jurdäkitämä. Parne miela

Piägga miela, Noara Jorda kockes Jorda.

Jos taidä poakaid läm kuldäläm,

Luidäm radda wära radda.


Oucta lie miela oudas waldäman,

Nute tiedam pooreponne oudastan man kauneman.

Bátios beaivváš gievrasit jávrái, Oarrejávrái

Jos guosa gierragiidda gorkŋošin

ja dieđášin iežan oaidnit jávrri, Oarrejávrri

man daŋasloamis lea, son lea


Buot dáid muoraid mun čuohpašin

mat dáppe šadde fas ođđasis

ja buot daid ovssiid mun gárssašin

mat guddet ruodnáid, buriid ruodnáid


Golgo balvvaiguin suvddášin

mat golget jávrái, Oarrejávrái

Jos mun dohko girddášin

soajáin, vuoražasa soajás


Eai mus leat soaját, čoađggi soaját

mainna dohko girddášin

Eai ge leat juolggit, čuotnjága juolggit

Eai ge leat čeavžžit, fávrros čeavžžit

maiguin lusat nuorbbašin


Gal jo leat guhká vuorddašan

morredebbuid beivviidat

litnasebbuid nuorbbašin

lieggasebbuid váimmuidat


Jos guhkás ge báhtarivččet

dan dihtii fargga du juvssašin

Mii gal máhteš leat garrasebbo

go lea báiddi suotnabáddi

ja sálva, ruovdesálva


mii čárvu garrasit ja geassá min oivviidam

boatnjá buot jurdagiiddámet

Bártni miella biekka miella

Nuora jurdda guhkes jurdda

Jos daid buohkaid guldalan

loaiddan ráŧŧái


Ovtta miella mus váldit

nu ahte dieđan buorebut

ovddastan gávnat.

Gáldut rievdat

  1. a á Mii lea giemasámegiella? 2002-2008: KOTUS. Čujuhuvvon 05.02.2010.
  2. Saamelaiskulttuurin ensyklopedia - Esittely 2003: Helssega universitehta Sámi dutkan. Čujuhuvvon 05.02.2010. suomagillii
  3. Gaski, Harald. ...nu gárvvis girdilit: Sámi girjjalašvuođa oahppogirji (s. 142) Nasjonalbilioteket. 1991: Davvi Girji. Čujuhuvvon 30.08.2023.
  4. Gaski, Harald. ...nu gárvvis girdilit: Sámi girjjalašvuođa oahppogirji s. 140 (s. 140) 1991 {Nasjonalbiblioteket: Davvi Girji. Čujuhuvvon 30.08.2023.