Erohusat artihkkala «SARS-CoV-2» veršuvnnaid gaskkas

Sisdoallu sihkkojuvvon Sisdoallu lasihuvvon
Čoahkkáigeassu váilu
SARS-CoV-2
Gurgadas 1:
'''2019Severe novelacute respiratory syndrome coronavirus 2''' oaniduvvon '''2019SARS-CoV-nCoV2''' lea dat namma man Máilmmi dearveorganisašuvdna (WHO) lea addán virusii mii lea ráhkadan epidemiija Kiinnás ja maiddái leavvan eará báikkiide. Virus njoammu olbmos olbmui ja dagaha vuoiŋŋahatvuolšši. Olbmot leat jápmán dasa. Virus gávdnojuvvui loahppageahčen 2019 Wuhan-nammasaš gávpogis Kiinnás. Ođđajagimánus 2020 duođastuvvui ahte virus njoammu olbmos olbmui. Virus sulastahttá earálágan coronavirusaid mat gávdnojit girdisáhpániin, ja danin lea árvaluvvon ahte virus álggus bođii doppil.
 
== Ráhkadus ==
2019SARS-nCoVCoV-2:a ráhkadus sulastahttá eará coronavirusaid. Virusa RNA lea jorba skoađđasa siste ja das geaigá glykoproteiidna mii elektronmikroskohpain lea dego gonagasruvdnu oaidnit. Das dat namma coronovirus boahtá.
 
== Boahtimuš ==
Coronavirus gávdno olbmuin ja maiddái máŋgalágan ealliin. Dat virusat orodit dábálaččat ealliid siste ja muhtumin nuppástuvvet nu ahte bastet njoammut maidddái olbmuide. Genetihkalaš dutkamušaid vuođul leat gávnnahan ahte 2019-nCoV sulastahttá dakkár coronavirus-šlájáid mat gávdnojit girdisáhpánis ja gearbmašis. Muhtun dutkit goittotge eai jáhke ahte 2019SARS-nCoVCoV-2 gávdno gearbmašiin, go dat čearda masa dat gullá, ''Betacoronavirus'', ii leat gávdnon eará ealliin go njiččehasain ja lottiin. Dat evttohit baicce ahte virusa boahtimuš vissasit lea njiččehas. Leat guoradan ja gávnnahan ahte virus iđii Wuhana biebmomárkanis, gos olbmot vuvde meahccespiriid lobiheamet, earret eará girdisáhpániid ja gearbmašiid.
 
== Buohcuvuohta ==
2019SARS-nCoVCoV-2 njoammu go olmmoš gossá ja gastá. Ihtináigi lea gaskal guovtti ja njealljenuppelot beaivvi. Dávdamearkkat leat nuorvu, oaivebávččas, gosahat ja feber. Olmmoš dearvvasnuvvá fargga ja dábálaččat ii leat várálaš. Muitaluvvo goittotge ahte moattis leat buohccán garrasit ja velá jápmán.
 
Virus leavvá jođánit, go ii oktage Kiinnás lea geargan ráhkadit immunitehta virusa vuostá<ref name=":0">{{Neahttagáldu|čálli=|namma=Frågor och svar om nytt coronavirus 2019-nCoV|čujuhus=https://www.folkhalsomyndigheten.se/smittskydd-beredskap/smittsamma-sjukdomar/coronavirus/fragor-och-svar-om-nytt-coronavirus/|beaivemearri=|olggosaddi=Folkhälsomyndigheten|čujuhuvvon=07.02.2020|giella={{ruoŧagillii}}}}</ref>.
Vižžojuvvon "https://se.wikipedia.org/wiki/SARS-CoV-2" čujuhusas