Erohusat artihkkala «Võrogiella» veršuvnnaid gaskkas

Sisdoallu sihkkojuvvon Sisdoallu lasihuvvon
Ohpuu (ságastallan | rievdadusat)
Čoahkkáigeassu váilu
Ohpuu (ságastallan | rievdadusat)
Čoahkkáigeassu váilu
Gurgadas 3:
| iežas = võro kiil
| eaŋg = Võro
| frá = võro
| guovlu = Lulli-[[Estlánda]]
| vir = ii gosage
| mearri = 70 000
| sadji = ii čuođi stuoramusa joavkkus
| g-goddi = [[Uralalaš gielat]]
| joavku = [[Suopmelaš-ugralaš gielat]]<br>[[Suopmelaš-permelaš gielat]]<br>[[Suopmelaš-volgalaš gielat]]<br>[[Nuortamearasuopmelaš gielat]]
Gurgadas 29:
 
==Čállingiella==
 
===Alfabehta===
А B C D E F G H I J K L M N O P Q R S Š T U V W Õ Ä Ö Ü X Y Z Ž ´
 
==Čállinvuohki==
 
Võrogiela čállinvuohki lea lahka [[esttegiela|esttegiela]] čállinvuogi. Muhto maid lea earáhusaid: bustáva '''q''' (ii gávdno esttegiela čállinvuogis) mearkašá laryŋgála klusiilla: ''maaq, piniq'' (Pl, ''eatnamat'', ''beatnagat''; sg: ''maa'' (eana), ''pini'' (beana)). Ovdal 1995. jági mearkašii '''y''' lea veaháš alit vokála go ''õ''. ''y'' lei hui lahka ruoššagiel ''ы'', muhto 1995. jági rájes ii leat čállingielas earehussii ''y'' ja ''õ'' gaskkas. Akuta (´) mearkašá palataliseremii: '''ś''', '''ń''', '''ľ''', '''ť''' jne.
 
==Historjá==